Ir dienas kad ..

Dators karas un tārpiņi neklausa .. laiks šķiet pelēks un viss kaitina...

Vēljovairāk kaitina tas, ka es to visu saprotu, bet man nav pacietības paskatīties uz to visu ar tik ļoti vienkāršu vienaldzību .. labāk liekas pakļauties un dzīvot kaitinošu dienu, kaitinošajā dienā.

Saprašana ir pirmais solis uz pārmaiņām, bet dažreiz negribas pārmaiņas, dažreiz gribas padzīvot sliktā dienā, sliktu dienu, bet uzdodot jautājumu: "Kāpēc?" .. atbildes nav. Tā notiek, kad loģika un sajūtas sāk konfliktēt savā starpā. Sajūtas grib kādreiz justies slikti, lai zinātu ka labi ir patiešām labi. Bet loģika? Loģika vienmēr grib labi. Savukārt loģika ne vienmēr zin kas ir labi, kas slikti, tāpēc vajadzīgas sajūtas, lai pateiktu priekšā. Bet ko darīt, kad loģika saprot? Ignorēt? Šeit uzrodas griba(vēlme), kas nosaka tālāko darbību. Ar gribu ir iespējams ietekmēt abus iepriekšējos.

Un tātad sajūtas grib vienu sliktu dienu. Loģika to (pieņemsim, ka) saprot. Viss tagad ir atkarīgs no gribas. (Kas ir griba?) Un nav jau tik vienkārši pārliecināt sajūtas, ka patiešām ir labi - nevajag sliktu dienu. Bet tas nav arī grūti, ja ir vēlme to darīt. Sanāk, ka grūtākais ir radīt vēlmi, kas būtu pietiekami stipra, lai radītu darbību. Atliek tikai jautājums: "Kad tiek atrasts vājais posms, vai tas vēljoprojām ir tik grūti?" Un pats, atbildod uz jautājumu, varu teikt, ka grūtākais ir saprast, ka tu jūties slikti bez iemesla, jo bieži vien tu to nevari ietekmēt, kaut vai tāda iemesla dēļ, ka ikdienā vienkārši par to neaizdomājies.

Vai tiešām sajūtas spēj ietekmēt veiksmi? Tādā veidā patiess ir teiciens: "Katrs pats savas laimes kalējs".

Tajās dienās, kad jūties slikti ir sajūta, ka neveicas uz katra stūra. Un ja nu tu pēkšņi to saproti un radi vēlmi justies labi? Kas notiek? Negribas .. saņemies un pamēģini ..tikai esi patiess pret sevi...

Sliktās dienas mazās pārdomas... :)