Es mēģinu un cenšos būt pacietīgs, bet ir dažas lietas, kas tomēr spēj nokaitināt. Viena no lietām ir tā, ka ļoti aktīvi izmantojot Ctrl+c un Ctrl+v, lai nospiestu to otro nospiežas pirmais un spiežot otro, jo kaut kā nepielec, tur vairs nav tas, kam vajag būt.
Otra lieta, kas šausmīgi kaitina ir, piemēram, skripts, kuram teorētiski vajadzētu strādāt un, kurš arī praktiski strādā kādā citā vietā, bet tieši tur, kur vajag tas nestrādā. Pēc kāda laika tu sāc lūgties, raudāt, dauzīt galvu kaut kur, bet nestrādā. Tad tu aizej mājās un atnāc nākamajā dienā un viss kaut kā sāk pēkšņi strādāt. Zinātniski tas laikam ir izskaidrojams ar to, ka zemapziņa mūsu problēmas risina visu laiku, arī miegā. Man pat ir gadījies, ka pēc laika kaut ko pamainu, bet kopumā nekas dižs nemainas, bet viss strādā kā tam vajadzētu to darīt un nav sajēgas par to kāpēc tad nestrādāja, bet tagad viss notiek. Un tomēr, tajā brīdī, kad nekas neiet, tas liekas tik šausmīgi kaitinoši. Vairāk jau gan kaitinošs ir tas, ka tu nespēj atrast vainu.
Par to runājot.. ja nevar atrast vain, tas nozīmē, ka meklē nepareizajā vietā. Šad tad rodas sajūta, ka tu dari vienu un to pašu un rezultāta nekāda nav un tu aizvien vairāk iespringsti uz to pašu. Vislabāk ir tad, kad tu to saproti, ka ej pa apli un meklē problēmas neīstajā vietā .. tad ir pienācis brīdis paskatīties uz to visu savādāk vai iet mājās.
Mazliet ne par tēmu, bet savai domai tur vajadzētu būt. :)
Comments
comments powered by Disqus