Pasaka

Ieskrēja meitene ar neredzamu zīmīti uz pieres - "Tu tiešām neredzi - es tevi gribu!?!" un teica: "Čau!", sekoja skatiens tieši acīs: "Aha!" un viņš turpināja vērot sienu. Neapmulsusi, meitene turpināja: "Cik ilgi tu domā tā dzīvot? Tu meklē neeksistējošas atbildes! Tev varētu būt viss, ko vien kāro, bet tu to vien dari kā blenz sienā, cerēdams uz neesošiem brīnumiem." "Es zinu, ka tu baidies un centies atrast tās atbildes", it kā zinādama, ko viņš domā, turpināja meitene, "bet cik ilgi tu baidīsies? Cik ilgi tu meklēsi? Līdz sapratīsi, ka visa dzīve ir izniekota? Daudzi cilvēki tā iznieko savas dzīves ..". Bļaudams ieskrēja zēns ar neredzamo uzrakstu - "Dzert, alu, šņabi - visu pēc kārtas, tusēt, tusēt!!! Un vispār es esmu tik foršs!". "Ko jūs te sēžat? Visi lejā tusē! Džekiņš no tava kursa tā piedzēries, ka nācās viņu ieslēgt tualetē! Tāda nenormāla jautrība, bet jūs visu palaižat garām! Eh... ". Viņš bija prom un meitene, apsēdusies blakus, turpināja: "Jā, dažreiz liekas, ka viņam tā ir dzīves jēga, bet viņš tikai izbauda jaunību. Protams, ir tādi, kas netiek no tā vaļā..." ... "bet padomā, ko tu iegūsi no tās sienas? Tev gribas zināt - jā es zinu .. arī man gribas zināt!"

"Es gribu tik daudz, bet cik varu iegūt, cik varu pas..?"

"Tu nekad nedabūsi visu...", viņa pārtrauca

"Paldies par atbalsu..."

"Tev nevajag atbalstu, vienmēr kāds tevi ir vilcis sev līdzi, raustījis uz vienu pusi, tad uz otru, nedomā, ka laiks būtu saprast? Protams, ka tu vienmēr esi sapratis, bet ir lietas, uz kurām tu neatradīsi atbildes." ... "Tu saprati to, ka es tevi gribu, jau pēc pirmās tikšanās reizes, pareizi?",

viņš pasmaidīja pie sevis: "Sapratu gan..." un turpināja: "Bet tu gan nesaproti, tu gandrīz lasi manas domas, bet tu nesaproti, tu nejūti to, ko es jūtu. Paldies, tiešām paldies, bet tagad ej, man vēl mazliet gribas padomāt."

"Skaties pats, bet atceries, ka neviens negaidīs mūžīgi, arī tu pats un tu to labi zini .. iespējams, jā, iespējams, tas būsi tu, kam izdosies, bet ja nu tev neizdodas? Šī muļķa cerība .. atceries?", viņa piecēlās un atstāja zēnu vienu...