Ziemassvētki nosvinēti, dāvanas izsaiņotas, bet ne par to es gribēju rakstīt. Pagājušo sestdien ar Bū bijām Hansabankas Ziemassvētku ballē.

Balle notika Reval Hotel Latvia un pieteikušies bija ap 4500 cilvēku(nezinu gan cik bija ieradušies). Bija daudz ēdamā, bija daudz dzeremā, utt. Bija 4 zāles - Ziema, Pavasaris, Vasara, Rudens. Protams, neskatoties, uz lūgumu(lielā cilvēku skaita dēļ) izvēlēties vienu zāli un tajā turēties, daudzi cilvēki staigāja apkārt un dažbrīd kustība notika tādā ātrumā, kas salīdzināms ar sastrēguma stundu ātrumu uz vanšu tilta. Bet arī par to es negribēju rakstīt.

Es gribēju uzrakstīt par to kādēļ vairākums cilvēku gāja uz balli. Protams, tas bija Prāta Vētras un dažiem Cosmos dēļ. Par Cosmos.

Piedodiet, bet man nepatīk viņu mūzika, tiešām nepatīk, bet es apbrīnoju viņu balsis, it sevišķi puisi ar zemo balss tembru. Tāpat Džeksons , tā mainīt balss tembru no augsta uz zemu kā viņš to darīja koncertā, likās diezgan impressive. Lai vai kā, man tomēr nepatīk viņu mūzika. :)

Ar Prāta Vētru ir savādāk. Pirms tam esmu bijis tikai uz vienu viņu koncertu un šis noteikti bija labāks. (Zinājāt, ka viņi plāno …

Turpinot šo rakstu .. ceturtais pirkums bija jauna fotokamera. No sākuma skatījos uz Canon 350D , bet tā nebija uz vietas, tāpēc pasūtīju Canon 400D par ko arī esmu ļoti priecīgs.

Pirmais iespaids ļoti pozitīvs, jauna pasaule .. dažādi "Shutter speed", "Focal length", etc. No sākuma, kā jau ar visām jaunām fotokamerām, fotogrāfēju visu pēc kārtas un eksperimentēju ar settingiem. Tagad jau esmu sācis domāt ko fotogrāfēt un kā fotogrāfēt. Speciāli pat sapirku daudz spuldzītes istabai, lai sanāktu kvalitatīvākas bildes(jo vienīgais brīdis, kad varu normāli pafotogrāfēt, ir pēc darba), bet sapratu, ka parastās spudzes rada tādu dzeltenīgu gaismu, ir doma iegādāties dienasgaismas spuldzes, bet gan jau to kādreiz. Par pašu fotoaparātu.

Atšķirībā no Canon EOS 350D tam ir lielāks ekrāns un visi mērījumi, ir pārcelti uz to (350D ir vēlviens mazs ekrāniņš). Vēl klāt nāk sensora tīrītājs, kas ar kaut kādām ultra skaņas vibrācijām "nobirdina" putekļus no sensora. Un vēl arī pikseļu skaits palielinājies uz 10MPix. Noteikti ir vēl kāds uzlabojums, ko es ātrumā neatceros. Katrā ziņā kamera ir pat ļoti laba .. pafotogrāfēju un visu laiku skatījos kā sanākušas jaunās bildes. Vienā …

Vēlviena ļoti laba filma, ko pēdējā laikā esmu redzējis. Ja es pareizi sapratu, tad filmas notikumi risinās holivudā. Viņa ir scenāriju rakstītāja, viņš aktieris. Viņai, laikam, virs 40 + ir meita, viņam tikai 29. Filmā vēl parādās dažādi personāži, piemēram, viņas bijušais vīrs, kas visu laiku kaut ko sev ir implantējis. Protams, ka filma beidzas laimīgi, utt, bet arī ši filma ir ieturēta tādā humoristiskā gaisotnē un ir patīkami skatīties. Tāpēc arī šo filmu es ierindoju savā topā uz augšpusi un dodu visus 5.5 G burtiņus kā arī iesaku visiem noskatīties.

Links. Izskatās, ka tur web 2.0 laiks pagājis, bet pie mums kā parasti tikai būvējās. Savukārt par web 3.0 neesmu vēl atradis kopēju konceptu, ir tikai daudz visādu teoriju. Ja web 2.0 netiek vairs tā īsti atbalsīts un tiek uzskatīts par "sliktu" un web 3.0 vienkārši nav, tad tīri teorētiski pie kādiem principiem turēties? Kaut kādiem paša izdomātiem? Interesanti, kur tas viss dodas. "This, I submit, is the formula for the future: Web 3.0 = (4C + P + VS). ". Bet tā ir tikai viena no teorijām.

Laikam jāsāk sekot līdzi, kas notiek pasaulē, savādāk sanāks, ka vienā dienā viss webs tiks rakstīts "javascriptā" vai piemēram "flašā" un es to nebūšu pamanījis.

Man patīk filmas, kurām nevar paredzēt beigas un šī noteikti bija viena no tādām. Pirmo reizi redzēju filmu kinoteātrī. Nevarējām ar Bū izdomāt uz kādu iet un aizgājām uz šo. Kad filma sākās, tad bija tāds "wtf?", krievu filma? Bet, kad aizgājām, vismaz es biju tāds: "Wow! :O Neko tādu nebiju gaidījis!". Savukārt rakstu gribēju uzrakstīt, jo aizvakar noskatījos atkal.

Es neesmu krievu kino atbalstītājs un mīļotājs, bet šī ir ne tikai viena no labākajām krievu filmām, bet arī ierindojas manā lābāko topā vairāk uz augšpusi. Tā kā ar krievu valodu man ir tā kā ir, tad es varētu kļūdīties, bet manuprāt filma ir par dzīvi, par sagadīšanos, par sapņiem un to piepildīšanos. Visvairāk man filmā patīk tās mierīgums .. var teikt visu filmas laiku fonā skan patīkams ritmiņš. Filmas notikumi risinās mūsdienu karstajā Maskavā. Galvenajās lomās 4 draugi, kuri satikušies pēc ilgāka laika. Viens no draugiem tikko atgriezies no flotes(kā dēļ arī visi draugi satiekas), otrs draugs pēc vidusskolas aizbraucis uz ārzemēm, izbaudījis narkotikas, tusiņus, un visu pārējo. Trešais draugs kļuvis par mūziķi, reperi(arī īstenībā aktieris ir mūziķis …

Kolēģis atsūtīja mazu dzeju, ko sacerējis koko un tā kā sen nebiju lasījis viņa blogu nolēmu paskatīties, kas jauns un uzgāju rakstam . Izlasot rakstu iedomājos par to kā ir man.

Man ir tā, ka katru rītu ir 3 modinātāji. 1. modinātājs parasti ir telefonā ap 5:45, otrs modinātājs ir 6:00 - atgādinājums telefonā, ka jāceļas un 3. modinātājs kā kuru reizi, bet parasti ap 6:30 - pamatīgs old-school tarkšķis, kas katru vakaru jāuzvelk un jāparegulē atpakaļ pa ~10/15 min. Atkarībā no laika, kad eju gulēt arī celšanās ir dažāda. Ja eju gulēt ap plkst. 4:00 naktī, tad parasti nedzirdu nevienu no modinātājiem un pieceļos ap 8:00 - 9:00 pats, paskatos pulkstenī un steigā skrienu uz darbu. Ja eju gulēt ātrāk (lasīt normālā laikā), tad parasti ir tā, ka 1. modinātāju nedzirdu vai arī tas mistiski parādās citā istabas vietā nekā tika nolikts vakarā. 2. modinātāju atlieku vienu reizi, aizmiegu, un tad kā kuru reizi vai nu vēl atlieku vai arī izslēdzu vispār. Pie 3. modinātāja parasti pieceļos, bet, ja sākumā vienk. pārbīlī lecu augšā ar domu …

Sen neko neesmu rakstījis. Doma atkal kaut ko uzrakstīt bija jau sen, bet pēdējā laikā sanāk tik daudz visādu lietu, ko darīt, ka fiziski nav bijis laika nekam citam pieķerties. Pēdējās, laikam, divas nedēļas (darbadienās) eju gulēt pēc 2:00 un ceļos pēc 5:00, vismaz modinātājs tā domā, bet reāli pieceļos pēc 7:00 un tad skrienu uz darbu. Pāris dienas arī esmu aizgulējies, ar ko pats esmu šausmīgi neapmierināts, tāpēc esmu nolēmis gulēt mazliet vairāk. Arī tāpēc, ka pēdējās dienas bailes skatīties spogulī un tās retās reizes, kad ieskatos, redzu kaut ko zombijam līdzīgu. Lai vai kā gribēju uzrakstīt, kas pēdējā laikā ir noticis, ar ko esmu tik aizņemts un vispār kas notiek.

Esmu sapircis veselu kaudzi ar dažādiem gadžetiem par kuriem esmu pat ļoti apmierināts. Pirmkārt nopirku jaunu datoru. Gribēju labu, jaudīgu, utt, tāpēc nepirku portatīvo. Parametri, apmēram tādi - 2.4 Core 2 Quad, 256 GeForce 8600 gts, NForce 680i čipsets. Sen nebiju sekojis līdzi datoru tehniskajām lietām un tagad nebija diezko viegli:

1. Video kartēm tagad jāskatās ne tikai uz megabaitu daudzuma, bet arī uz bitiem, megaherciem …

Rainbow

Originally uploaded by GMurano

So, here it is, the first photo post with picture I wanted to share with you.

Gribēju uzrakstīt jautājumu - Kāpēc cilvēkiem ir bailes atklāti pateikt savas domas? Runa iet par mana mirstošā bloga komentētāju "Slimais draugs". ok, šis cilvēks atklāti pasaka savas domas, bet tajā pašā laikā slēpjas zem ārzemju ip adresēm. saite1 , saite2 . Tātad jautājums ir - kāpēc cilvēki slēpjas no savām domām?

Iemesli:

1. Bloga autora domu gājiens pavisam nesakrīt ar lasītāju domu gājienu par ko lasītāji sāk "braukt virsū", bet tas nav galvenais iemesls .. ne jau es uztraucos, ko citi saka;
2. Blogs neattaisno savus mērķus - Autors reti raksta rakstus un tik pat labi, autors var pierakstīt lietas gogole docos;
3. Blogs satur pārāk daudz negatīvus rakstus par šo sabojāto valsti un ne tikai valsti;
4. Gan jau vēl kādu varētu atrast, ja būtu laiks.