Vai tiešām palieku vecs?

Šodien pēc sarunas ar kolēģiem par iphone, aizdomājos...

Pēdējā laikā esmu ievērojis, ka es daudz lietas noliedzu un daudz lietas vispirms padomāju pirms rīkojos. Piemēram par to pašu iphone. Ja agrāk es varētu atļauties, tad vienk. būtu nopircis tikai tāpēc, ka tas ir kaut kas jauns un nenotestēts. Tagad ir tā, ka es īsti neredzu vajadzību priekš multimediju telefona, kurš maksā dārgāk par multifunkcionālu plaukstdatoru ar Windows Mobile 6. Agrāk man noteikti liktos, ka atslēgt taustiņus ar "slaideri" uz "touchscriina" būtu baigi forši, tagad es domāju, ka tikko iemainītajam LG KE820 arī interesanti var atslēgt taustiņus kā arī ielikt 2gb atmiņas karti(20ls?), lai varētu kādu mp3 paklausīties un kam vajag 8gb kā arī tas KE maksā tikai 115ls un ir ultra mazs. Agrāk es biju diezgan konservatīvs uz ēdienu un apģērbu, bet visur citur, it sevišķi, tehnikas jautājumos, baigi patika dažādi jaunumi. Tagad es pat nevaru atcerēties, kad pēdējoreizi būtu meklējis kādu jaunu softu. Vēlviena lieta ir tāda, ka man beidzot, beidzot ir piebesījis un tā pamatīgi, viss kas saistās ar datora pārinstalēšanu un to, ka pēc kāda laika sainstalētais dators sāk atkal kārties. (Vai tiešām būs pienācis tas īstais brīdis pāriet uz apple? :D)

Vēl es esmu pamanījis, ka es pēdējā laikā visam šausmīgi esmu sācis meklēt atbildi uz jautājumu - "Kāpēc?", kas kaut kādā savā veidā ir radījis mazliet stingrāku attieksmi pret visu(tas gan, laikam, ir labi). Es gan mēģinu piedomāt līdzi vai pats kaut ko neesmu ieņēmis galvā un tik saku nē tikai tāpēc, ka tā liekas, bet nu nezinu kā man izdodas.

Viena sliktā lieta ir tā, ka es pēdējā laikā baigi iedziļinos dažādās lietās un bieži vien nedzirdu pilnīgi neko no tā, ko apkārtējie runā no otras puses runājot ar cilvēku mēģinu skatīties virsū, nevis kaut kur projām(sava veida kautrība no bērnības) .. tas nav viegli, sev visu laiku to atgādināt.

Pēdējā laikā arī saradušies daudz dažādi jautājumi par daudz dažādām tēmām. Piemēram, ko darīt ar savu profesionālo izaugsmi. Tagad ir tāds brīdis pienācis, kad liekas, viss ir darīts, nekā jauna nav un ja ir kas jauns, tad tāpat tas vairs neaizrauj tā kā agrāk. Līdz ar to aktuāls palicis jautājums, ko tad darīt ar to profesionālo izaugsmi. Kurā virzienā iet? Iedziļināties vairāk savā darbā vai tomēr mēģināt iekarot kaut kādas jaunas sfēras. Pēdējie jautājumi radušies sekojot līdzi kāda sena drauga izaugsmei(ja to var tā nosaukt). Viņš iekārtojas vienā darbā, atrod labāku, aiziet uz to, tur viņam piedāvā augstāku amatu, utt. Radusies tāda sajūta it kā es sēdētu uz vietas. Agrāk man ļoti nepatika "sēdēt uz vietas"(domāts tēlaini), bet varbūt vienk. apstākļi piespieda nepatikt? Jo, ja runa iet par darbu, tad tiešām apstākļi bija tie, kas piespieda tik bieži mainīt darba vietas. Nu lūk beigās ir tā, ka es tā īsti nesaprotu, kas man būtu jādara. Gribētos vienk. aizbraukt uz 2 nedēļām un "nochillot" pa pludmali kādā karstā zemē, piemēram kaut kur Spānijā pie vidusjūras krastiem, bet es jau visu laiku gribu un tas ir cits stāsts.

Agrāk, laikam jau, es tā īsti nesapratu kā ir dzīvot bez mērķa. Kopš kaut kādas 9 klases man vienmēr ir bijuši sava veida mērķi ko sasniegt(paralēlli vairāki). Tagad esmu kaut kur palicis un nevaru saprast, kur tad man jāiet tālāk. Ir tādi mazi nenozīmīgi "mērķīši" kā arī idejas, bet lielu, konkrētu mērķu nav, tāpēc varbūt arī ir iestājies tāds kā dzīves apmulsums.

p.s. Varbūt kāds grib nopirkt manu super, uber datoru ar visu 22" monitoru. ja kāds ir ieinteresēts un rēķinās ap kādiem 800ls, tad droši sūtat epastu uz gm[__]nesaprot.net, aizsūtīšu parametrus, utt.. Mēs varam arī mainīties, es tev datoru ar monitoru, tu man macbook. :)

Vēl gribēju piebilst, ka baigi nāk miegs tāpēc tik daudz pats kaut kas rakstās.